daudzcīņa
"Daudzcīņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē ilgstošu, sīvu cīņu vai konfliktu, bieži vien ar mainīgām sekmēm un bez skaidra gala. Tas izsaka cīņu, kas nav vienkārša vai ātra, bet gan sarežģīta un ilgstoša.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Pirmā pasaules kara frontēs notika izsmējoša daudzcīņa, kurā abas puses zaudēja simtiem tūkstošu karavīru."
2. Politiskā cīņa:
"Partiju daudzcīņa par varu noveda pie valdības krīzes un jaunu vēlēšanu izsludināšanas."
3. Personīgā joma:
"Pēc zaudējuma viņš sāka garu daudzcīņu ar savām iekšējām bailēm un šaubām."
Sinonīmi: ilgstoša cīņa, sīvstarpcīņa, konflikts, cīņa bez gala.
Antonīmi: vienreizēja sadursme, ātra uzvara, miers, vienošanās.
Vārds "daudzcīņa" literārajā valodā lietots retāk, bet tas efektīvi raksturo situācijas, kurās cīņa ir daudzpakāpju, sarežģīta un ilgstoša.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.