"Dabaszinātnieks" nozīme:
Persona, kas pēta dabas parādības, dzīvos organismus, minerālus un to savstarpējās attiecības, bieži vien veicot novērojumus un eksperimentus dabā. Tas ir plašs termins, kas aptver dažādas dabaszinātņu jomas (bioloģiju, ģeoloģiju, ekoloģiju u.c.).
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks piemērs: Kārlis Linnejs bija izcilš dabaszinātnieks, kurš izveidoja mūsdienu organismu klasifikācijas sistēmu.
2. Mūsdienu piemērs: Dabaszinātnieks ilgus mēnešus vēroja vilku baru, lai izprastu to migrācijas ieradumus.
3. Vienkāršs piemērs: Kā dabaszinātnieks viņš savā herbārijā iekļāva retas augu sugas no visiem Latvjas mežiem.
Saistītie termini:
- Dabas pētnieks (biežāk lietots sarunvalodā)
- Dabaszinātnes speciālists (oficiālāk)
- Natūrists (vēsturisks vai šaurākā nozīmē)
Termins uzsver empīrisko zināšanu iegūšanu no tiešas dabas izpētes, ne tikai teorētisku darbu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.