Dūkšta

Dūkšta ir darbības vārds (verbs), kas latviešu valodā nozīmē klusi, vientuļi raudāt, žēloties; raudāt bez skaņas vai ar klusām skaņām. Tas izsaka ne tik intensīvu vai skaļu raudu, bet drīzāk iekšēju, nomāktu bēdu vai skumjas.

Piemēri:
1. Bērns dūkšta istabas stūrī, nevēloties, lai viņu ierauga.
(Bērns klusi raud istabas stūrī.)

2. Viņa ilgi dūkštaja pie loga, atceroties pagātnes dienas.
(Viņa ilgi klusi raudāja pie loga.)

3. Vecais vīrs dūkšta savās atmiņās, zaudējot tuvinieku.
(Vecais vīrs klusi raud savās atmiņās.)

Sinonīmi: klusi raudāt, žēloties, vaidēt, ņurdēt (bet "ņurdēt" biežāk saistās ar sūdzēšanos).
Lietojums: Bieži lietots literatūrā un dzejā, lai aprakstītu emocionālu, bet neuzbrucīgu skumju izpausmi.

• Uzvārdi: Duksta

Įrašas
Paaiškinimas	Dūkšta ir darbības vārds (verbs), kas latviešu valodā nozīmē klusi, vientuļi raudāt, žēloties; raudāt bez skaņas vai ar klusām skaņām. Tas izsaka ne tik intensīvu vai skaļu raudu, bet drīzāk iekšēju, nomāktu bēdu vai skumjas. Piemēri: 1. Bērns dūkšta istabas stūrī, nevēloties, lai viņu ierauga. (Bērns klusi raud istabas stūrī.) 2. Viņa ilgi dūkštaja pie loga, atceroties pagātnes dienas. (Viņa ilgi klusi raudāja pie loga.) 3. Vecais vīrs dūkšta savās atmiņās, zaudējot tuvinieku. (Vecais vīrs klusi raud savās atmiņās.) Sinonīmi: klusi raudāt, žēloties, vaidēt, ņurdēt (bet "ņurdēt" biežāk saistās ar sūdzēšanos). Lietojums: Bieži lietots literatūrā un dzejā, lai aprakstītu emocionālu, bet neuzbrucīgu skumju izpausmi.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.