burzgulēt

Burzgulēt nozīme:
Tas ir izteiksmīgs darbības vārds, kas apzīmē klusi, nepārtraukti un bieži neapmierinoši runāt, murmināt, bubināt (parasti par sūdzībām, nepatiku, nelielu strīdu). Burzgulēšana parasti ir dzirdama tikai tuvumā, un to pavada neizteikta neapmierinātība.

Piemēri:

1. Vecāki burzgulēja par jaunās paaudzes manierēm.
(Vecāki klusi un neapmierināti runāja par jauniešu uzvedību.)

2. Bērni burzgulēja istabas stūrī, daloties ar sūdzībām par mājasdarbiem.
(Bērni klusi čīkstēja viens otram par nepatiku pret uzdevumiem.)

3. Kaimiņi vienmēr burzgulē par agri rīta skaņām no mūsu dzīvokļa.
(Kaimiņi nepārtraukti, bet klusi sūdzas par troksni.)

Sinonīmi: murmināt, čukstēt, bubināt, čīkstēt.
Lietojums: Bieži vien nokrāsots ar negatīvu vai kurnējošu pieskaņu.

Įrašas
Paaiškinimas	Burzgulēt nozīme: Tas ir izteiksmīgs darbības vārds, kas apzīmē klusi, nepārtraukti un bieži neapmierinoši runāt, murmināt, bubināt (parasti par sūdzībām, nepatiku, nelielu strīdu). Burzgulēšana parasti ir dzirdama tikai tuvumā, un to pavada neizteikta neapmierinātība. Piemēri: 1. Vecāki burzgulēja par jaunās paaudzes manierēm. (Vecāki klusi un neapmierināti runāja par jauniešu uzvedību.) 2. Bērni burzgulēja istabas stūrī, daloties ar sūdzībām par mājasdarbiem. (Bērni klusi čīkstēja viens otram par nepatiku pret uzdevumiem.) 3. Kaimiņi vienmēr burzgulē par agri rīta skaņām no mūsu dzīvokļa. (Kaimiņi nepārtraukti, bet klusi sūdzas par troksni.) Sinonīmi: murmināt, čukstēt, bubināt, čīkstēt. Lietojums: Bieži vien nokrāsots ar negatīvu vai kurnējošu pieskaņu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.