būkšķis

"Būkšķis" latviešu valodā nozīmē neliels, bieži negaidīts troksnis vai šķindoņa, kas parasti rodas, kaut ko lauzot, plīšot, satricinot vai arī kā īss, asa skaņa.
To bieži lieto, lai aprakstītu knaibles, čirkstus, rībēšanu vai citus īsus mehāniskus skaņas.

Piemēri lietojumam:
1. Laužot koku zari:
"Mežā dzirdējās kluss būkšķis, kad zaķis nolauza sauso zaru."
2. Atverot iepakojumu:
"No papīra somas atskanēja būkšķis, kad viņš atvēra saldumus."
3. Salauzt kaut ko trauslu:
"Zēns paklupa uz koka mizas, un atskanēja būkšķis."
4. Skaņa no elektriskās ierīces:
"Vecajā radio ik pa laikam dzirdējās dīvaini būkšķi."

Sinonīmi: knābis, čirksts, rībiens, šķindoņa.
Lietojums: vārds visbiežāk sastopams sarunvalodā un daiļliteratūrā, lai padarītu aprakstu dzīvāku.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'bukskis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Animacija