bubulis

"Bubulis" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas nozīmē "mazs bērns, mazulis, zīdainis". To lieto ar maigu, mīļu nokrāsu, bieži vien runājot par mazu bērnu.

Piemēri:
1. "Skaties, kāds mīkstais bubulis guļ šūnītē!" (par jaundzimušo)
2. "Mūsu bubulis jau sāk raustīties uz vēderiņa." (par zīdaini)
3. "Nu, kā jūtas mūsu mazais bubulis?" (maigi uzrunājot bērnu)

Vārds nereti lietots arī kā maiguma izteiksme vai iesauka mazam bērnam, līdzīgi kā "mazulītis", "burkānītis" u.c.

Uzvārdi: Bubulis

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'bubulis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Bubulis" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas nozīmē "mazs bērns, mazulis, zīdainis". To lieto ar maigu, mīļu nokrāsu, bieži vien runājot par mazu bērnu. Piemēri: 1. "Skaties, kāds mīkstais bubulis guļ šūnītē!" (par jaundzimušo) 2. "Mūsu bubulis jau sāk raustīties uz vēderiņa." (par zīdaini) 3. "Nu, kā jūtas mūsu mazais bubulis?" (maigi uzrunājot bērnu) Vārds nereti lietots arī kā maiguma izteiksme vai iesauka mazam bērnam, līdzīgi kā "mazulītis", "burkānītis" u.c.