bubulis

"Bubulis" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas nozīmē "mazs bērns, mazulis, zīdainis". To lieto ar maigu, mīļu nokrāsu, bieži vien runājot par mazu bērnu.

Piemēri:
1. "Skaties, kāds mīkstais bubulis guļ šūnītē!" (par jaundzimušo)
2. "Mūsu bubulis jau sāk raustīties uz vēderiņa." (par zīdaini)
3. "Nu, kā jūtas mūsu mazais bubulis?" (maigi uzrunājot bērnu)

Vārds nereti lietots arī kā maiguma izteiksme vai iesauka mazam bērnam, līdzīgi kā "mazulītis", "burkānītis" u.c.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'bubulis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Vardnica.lv ir daudzfunkcionāls tiešsaistes rīks,- kas nodrošina precīzu tulkojumu starp latviešu valodu un daudzām citām pasaules valodām. Šeit lietotāji var viegli tulkot gan atsevišķus vārdus, gan lielākus tekstus abos virzienos. Papildus tulkošanai vietne piedāvā plašu latviešu valodas terminu skaidrojošo vārdnīcu, kas palīdz izprast sarežģītus jēdzienus. Šis ir uzticams un visaptverošs palīgs ikvienam, kurš vēlas padziļināt savas zināšanas par latviešu valodu un izpētīt savas saknes.

Įrašas
Paaiškinimas	"Bubulis" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas nozīmē "mazs bērns, mazulis, zīdainis". To lieto ar maigu, mīļu nokrāsu, bieži vien runājot par mazu bērnu. Piemēri: 1. "Skaties, kāds mīkstais bubulis guļ šūnītē!" (par jaundzimušo) 2. "Mūsu bubulis jau sāk raustīties uz vēderiņa." (par zīdaini) 3. "Nu, kā jūtas mūsu mazais bubulis?" (maigi uzrunājot bērnu) Vārds nereti lietots arī kā maiguma izteiksme vai iesauka mazam bērnam, līdzīgi kā "mazulītis", "burkānītis" u.c.