bruņniecība
Bruņniecība nozīmē bruņinieka stāvoklis, tituls vai amats, kā arī bruņinieku kāda laika vai novada kopums.
Piemēri:
1. Vēsturiski:
"Viduslaiku bruņniecībai bija liela ietekme uz sabiedrisko iekārtu."
(Šeit tas norāda uz bruņinieku kā sociālo grupu.)
2. Simboliski:
"Viņa uzskatīja par godu savu bruņniecību — aizstāvēt vājākos."
(Lietots kā metafora par godīgumu un aizsardzību.)
3. Kā tituls:
"Pēc varonībām kaujā viņš saņēma bruņniecību no karaļa."
(Norāda uz bruņinieka titula piešķiršanu.)
Saistītie jēdzieni:
- Bruņinieks – personas, kas pieder bruņniecībai.
- Bruņniecības ordenis – organizācija, kas apvieno bruņiniekus (piemēram, Vācu ordenis).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.