"Brīnumdarītājs" nozīme:
Cilvēks, kas (reāli vai iedomāti) spēj veikt brīnumus – dziedināt, pareģot, pārveidot realitāti vai radīt neiespējamus rezultātus. Bieži vien lietots gan par burvjiem, svētajiem, gan pārnestā nozīmē par cilvēkiem ar izcilām spējām.
Piemēri:
1. Reliģiskā/folkloras kontekstā:
Svētais Brīnumdarītājs Nikolajs (Sv. Nikolajs Brīnumdarītājs) – kristietībā pazīstams kā svētais, kas veicis dziedinošus brīnumus.
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Mūsu komandas uzbrucējs ir īsts brīnumdarītājs – viņš izglāba spēli pēdējā sekundē!"
(Te – par sportistu ar izcilām spējām)
3. Fantāzijas literatūrā:
"Pasakā brīnumdarītājs ar burvju zizli pārvērta vardes prinčos."
(Burvis, maģisks varonis)
Sinonīmi: burvis, maģiķis, dziedinātājs, taumaturgs (gr. tauma = brīnums).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.