"Brīnumdaris" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas veic brīnumus, brīnumdarītājs, brīnumstrādnieks. Vārds bieži lietots gan burtiskā (piemēram, reliģiskā kontekstā), gan pārnestā nozīmē (cilvēks, kas sasniedz neticamus rezultātus).
Piemēri lietojumā:
1. Reliģisks konteksts:
"Svētie raksti stāsta, ka Jēzus bija brīnumdaris, kurš dziedināja slimības un uzmodināja mirušos."
2. Pārnestā nozīmē (sasniegumi, talants):
"Šis ķirurgs ir patiesi brīnumdaris – viņš izglāba pacientu, kuru citi bija atstājuši bez cerībām."
"Mūsu komandas treneris ir brīnumdaris – viņš no vājas komandas izveidoja čempionus."
Sinonīmi: brīnumstrādnieks, brīnumdarītājs, brīnumu veicējs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.