brīkšēt

"Brīkšēt" nozīme:
Tas ir skaņas darbības vārds, kas apzīmē īsu, skaļu, asu vai šķindošu skaņu, kas parasti rodas, kad kaut kas trausls saplīst, atslābj, nokrīt vai sadurās. Bieži lietots, lai aprakstītu kaulu, koka, metāla vai stikla skaņas.

Piemēri:
1. "Ledus gabals brīkšķēja zem kājām."
(Skaņa, kad ledus lūst.)

2. "Vecā koka grīda brīkšķēja ik solī."
(Koka šķindoņa, kad uz tās staigā.)

3. "Zarš brīkšķēja, nokrītot uz zemes."
(Sausa zara skaņa, kad tas nolūst.)

Sinonīmi: šķindēt, rībēt, krakšķēt, čīkstēt (atkarībā no konteksta).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'brikset' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Brīkšēt" nozīme: Tas ir skaņas darbības vārds, kas apzīmē īsu, skaļu, asu vai šķindošu skaņu, kas parasti rodas, kad kaut kas trausls saplīst, atslābj, nokrīt vai sadurās. Bieži lietots, lai aprakstītu kaulu, koka, metāla vai stikla skaņas. Piemēri: 1. "Ledus gabals brīkšķēja zem kājām." (Skaņa, kad ledus lūst.) 2. "Vecā koka grīda brīkšķēja ik solī." (Koka šķindoņa, kad uz tās staigā.) 3. "Zarš brīkšķēja, nokrītot uz zemes." (Sausa zara skaņa, kad tas nolūst.) Sinonīmi: šķindēt, rībēt, krakšķēt, čīkstēt (atkarībā no konteksta).