boļševistisks
"Boļševistisks" nozīme:
Šis vārds apzīmē boļševismam raksturīgu ideoloģiju, metodes vai uzskatus. Boļševisms bija radikāla marksisma forma, ko vadīja Vladimirs Ļeņins, un vēlāk kļuva par Padomju Savienības komunistiskās partijas pamatu. Piemērotā kontekstā var nozīmēt:
1. Autoritāru centrālismu — stingru partijas kontroli un hierarhisku vadību.
2. Revolucionāru metodes — darbības, kas mērķētas uz pilnīgu sociālo sistēmu gāzšanu.
3. Dogmatisku pieeju — stingru ideoloģijas ievērošanu, bieži ar nepielaidību pret citiem skatījumiem.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiski/politikā:
"Viņa runā bija boļševistiska retorika — aicināja gāzt pastāvošo varu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem."
2. Organizatoriskā kontekstā:
"Uzņēmuma vadība pieņēma boļševistisku pieeju: visus lēmumus pieņēma tikai augstākā direkcija, bez strādnieku konsultācijām."
3. Kritiskā nozīmē (metaforiski):
"Viņš izrādīja boļševistisku nepielaidību pret jebkuru alternatīvu viedokli diskusijā."
Svarīgi: Mūsdienās vārds bieži lietots negatīvā nozīmē, lai raksturotu stingru, autoritāru vai nepielaidīgu pieeju, ne vienmēr tieši saistot ar vēsturisko boļševismu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.