Boļševisms ir politiska ideoloģija un prakse, kas radās Krievijā 20. gadsimta sākumā kā Vladimira Ļeņina vadītā radikāla frakcija Krievijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā. Nosaukums cēlies no krievu vārda "boļšinstvo" (vairākums), jo Ļeņina piekritēji 1903. gadā ieguva vairākumu partijas kongresā.
Pamatīpašības:
1. Revolucionāra marksisma variants, kas uzsver:
- Profesionālu revolucionāru partiju kā vadītājspēku strādnieku revolūcijai.
- Vardarbīgu sacelšanos un buržuāzijas varas gāšanu.
- Diktatūru pēc revolūcijas ("proletariāta diktatūra"), lai apspiestu pretiniekus un veidotu komunistisku sabiedrību.
2. Atšķirībā no mērenākiem sociāldemokrātiem (meņševiki), boļševiki noraidīja pakāpenisku reformu ceļu.
Vēsturiskie piemēri:
1. 1917. gada Oktobra revolūcija Krievijā — boļševiki, vadoties pēc Ļeņina, gāza Pagaidu valdību un izveidoja pirmo komunistisko valsti pasaulē.
2. Padomju Savienības (PSRS) izveide — boļševisms kļuva par valdošo ideoloģiju un politisko sistēmu, kas pastāvēja līdz 1991. gadam.
3. Komunistiskās partijas citās valstīs — piemēram, Ķīnas, Kubas vai Vjetnamas komunistiskās partijas savās sākumposmos bija ietekmētas no boļševisma organizatoriskajiem principiem.
Mūsdienās termins bieži lietots kā sinonims radikālai kreisajai politikai vai autoritāram komunismam, kas uzsver partijas absolūtu kontroli pār valsti un ekonomiku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.