blīve
"Blīve" nozīme:
1. Blīvs, cieši saspiests, bez atstarpēm (par materiālu, vielu, struktūru).
Piemēri:
- Blīve zeme (grūti rakama, sablīvēta).
- Blīvs audums (blīvi austs, necaurlaidīgs).
- Blīvs mežs (biezs, sazarojies).
2. Pārnestā nozīmē: intensīvs, koncentrēts, biežs (par notikumiem, darbībām).
Piemēri:
- Blīva satiksme (daudz transportlīdzekļu, lēna kustība).
- Blīvs grafiks (daudz plānotu nodarbību/ tikšanos).
- Blīva migla (ļoti bieza, necaurredzama).
Vārda izcelsme: Latviešu valodā "blīvs" cēlies no baltu-slāvu pamatvalodas, ar sakni, kas saistīta ar blīvumu, piepildījumu (salīdzini ar lietuviešu "blyvas" — "mitrs, slapjš", bet latviešu valodā attīstījies nozīme "ciešs, sablīvēts").
Lietošanas padoms:
- "Blīvs" bieži lietots, lai raksturotu fizisku blīvumu (piemēram, "blīvs kūka", "blīvs sniegs").
- "Blīve" (lietvārds) retāk sastopama, bet var apzīmēt blīvumu kā īpašību (piemēram, "auduma blīve").
- Darbības vārds "blīvēt" nozīmē padarīt blīvāku (piemēram, "blīvēt grunti").
Sinonīmi: ciešs, sablīvēts, koncentrēts, intensīvs, biezs.
Antonīmi: rets, vaidzīgs, plūdenīgs, izkliedēts.
- Uzvārdi: Blīve
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.