bļitkotājs
"Bļitkotājs" ir latviešu slengā izmantots vārds, kas apzīmē cilvēku, kas pastāvīgi sūdzas, rūgti kritizē vai izsaka neapmierinātību, bieži vien bez konstruktīva mērķa. Tas ir radniecīgs vārdiem "ņurdētājs", "sūdzētājs" vai "murgotājs".
Piemēri lietojumā:
1. Darba vidē:
"Pēc katras sapulces Māris sāk bļitkot par jaunajiem noteikumiem, bet nekad neiedomājas, kā tos uzlabot."
2. Ikdienas sarunā:
"Nē, vairāk neeju ar viņu uz kafiju — viņš tikai bļitko par laiku, cenuām un politiķiem."
3. Ironisks novērtējums:
"Sociālos tīklos daudzi kļūst par profesionāliem bļitkotājiem: viss slikti, viss nepareizi, bet paši neko nedara."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no baltkrievu vai krievu slenga "бліткаць" (bļitkať) — "ņurdēt, murdēt", kas savukārt saistīts ar onomatopeju "bļi-bļi", imitējot bezjēdzīgu runāšanu. Latviešu valodā tas ir iesakņojies 20./21. gadsimta mijā, īpaši jauniešu un interneta vidē.
Sinonīmi: ņurdētājs, murdētājs, sūdzētājs, zņaudzis (sarunvalodā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.