"Blīst" ir darbības vārds, kas nozīmē sākt spīdēt, aizdegties, uzliesmot (par gaismu, uguni vai ko spilgtu). Tas bieži lietots, lai aprakstītu pēkšņu, spilgtu gaismas parādīšanos.
Piemēri:
1. Nakts debesīs blīst zvaigznes.
(Nakts debesīs sāk spīdēt zvaigznes.)
2. Tumsā pēkšņi blīsta lukturis.
(Tumsā pēkšņi aizdegas/uzliesmo lukturis.)
3. Viņa acīs blīsta prieka dzirkstis.
(Viņa acīs parādās spilgta prieka izpausme.)
Sinonīmi: spīdēt, mirdzēt, aizdegties, uzliesmot.
Piezīme: Vārds "blīst" ir literārāks un tēlaināks nekā ikdienas valodā biežāk lietotie "spīd" vai "mirdz".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.