blāķis
"Blāķis" latviešu valodā nozīmē:
1. Melnā krāsa vai tumšs plankums (īpaši uz papīra vai auduma).
Piemērs: "Uz dokumenta bija neliels blāķis no tintes."
2. Kļūda, pārrakstīšana, neveiksme (pārnestā nozīmē).
Piemērs: "Eksāmenā viņam izveidojās blāķis – aizmirsa atbildēt uz pēdējo jautājumu."
3. Nelāga situācija, nepatikšanas (sarunvalodā).
Piemērs: "Iebraucu dubļos – nu tas bija īsts blāķis!"
Citi piemēri:
- "Vecajā grāmatā redzējās blāķis, it kā to būtu applījusi svece." (fizisks traips)
- "Sarunā ar klientu viņš izdarīja blāķi, apsolot neiespējamu termiņu." (kļūda)
Vārds bieži lietots ar negatīvu nokrāsu, apzīmējot kaut ko sabojātu vai neveiksmīgu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.