biktstēvs

"Biktstēvs" ir senāks, mūsdienās reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas cieš, upuris (īpaši reliģiskā vai morālā kontekstā). Tas ir radniecīgs vārdiem "ciešanas", "ciešot", "upuris".

Nozīmes nianses:
1. Reliģisks/vēsturisks konteksts – cilvēks, kas cieš par ticību vai ideāliem (piemēram, moceklis, svētais).
2. Morāls/emocionāls konteksts – cilvēks, kas izjūt lielas ciešanas, upuris apstākļiem vai citu cilvēku darbībām.

Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiskā grāmatā rakstīts: "Kristiešu biktstēvi neatsakās no savas ticības pat nāves priekšā."
2. Allegoriskā nozīmē: "Viņš kļuva par biktstēvu savas ģimennes konfliktos, vienmēr uzņemoties vainu."
3. Dzejā: "Klusi nāca biktstēvi no kara, ar dvēselēm it kā saslaptām."

Mūsdienās šis vārds lietots ļoti reti, biežāk literatūrā, dzejā vai vēsturiskos tekstos. Ikdienas valodā parasti lieto vārdus "upuris", "moceklis" vai "ciešotājs".

Įrašas
Paaiškinimas	"Biktstēvs" ir senāks, mūsdienās reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas cieš, upuris (īpaši reliģiskā vai morālā kontekstā). Tas ir radniecīgs vārdiem "ciešanas", "ciešot", "upuris". Nozīmes nianses: 1. Reliģisks/vēsturisks konteksts – cilvēks, kas cieš par ticību vai ideāliem (piemēram, moceklis, svētais). 2. Morāls/emocionāls konteksts – cilvēks, kas izjūt lielas ciešanas, upuris apstākļiem vai citu cilvēku darbībām. Piemēri lietojumam: 1. Vēsturiskā grāmatā rakstīts: "Kristiešu biktstēvi neatsakās no savas ticības pat nāves priekšā." 2. Allegoriskā nozīmē: "Viņš kļuva par biktstēvu savas ģimennes konfliktos, vienmēr uzņemoties vainu." 3. Dzejā: "Klusi nāca biktstēvi no kara, ar dvēselēm it kā saslaptām." Mūsdienās šis vārds lietots ļoti reti, biežāk literatūrā, dzejā vai vēsturiskos tekstos. Ikdienas valodā parasti lieto vārdus "upuris", "moceklis" vai "ciešotājs".
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.