"Benefice" nozīme:
Tas ir baznīcas amats (piemēram, mācītāja, prāvesta), kas nodrošina ienākumus (bieži no zemes vai mantojuma), vai arī pats šis ienākums/īpašums. Vārds vēsturiski saistīts ar kristīgo baznīcu, īpaši Rietumu tradīcijā.
Piemēri:
1. Vēsturisks/religiisks konteksts:
"The bishop granted him a benefice in the countryside, including a small church and its lands."
(Bīskaps viņam piešķīra beneficiju laukos, ieskaitot mazu baznīcu un tās zemes.)
2. Pārnestā nozīmē (retāk):
"He viewed the university position not just as a job, but as a benefice providing both prestige and security."
(Viņš uzskatīja universitātes amatu ne tikai par darbu, bet kā beneficiju, kas sniedz gan prestižu, gan drošību.)
Saistītie jēdzieni:
- Beneficiārs – persona, kas saņem beneficiju.
- Benedikts – svētīts (cita cilme, bet bieži jaukti).
Piezīme: Mūsdienās termins lietots galvenokārt vēsturiskos vai speciālos baznīcas kontekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.