belašs
"Belašs" ir slengs, kas latviešu valodā apzīmē neveiksmīgu, neveiklu vai neizglītotu cilvēku, bieži ar negatīvu nokrāsu — līdzīgi kā "neveiksminieks", "stulbenis" vai "neveiklis".
To lieto, lai aizvainojumā vai nievājoši raksturotu kādu, kas, pēc runātāja domām, rīkojas muļķīgi, nekompetenti vai neizskatās pieklājīgi.
Piemēri:
1. Sarunvalodā:
"Vai tu redzēji, kā viņš mēģināja salabot mašīnu? Pilnīgs belašs — visu sabojāja."
(Nozīme: viņš rīkojās neveikli/nekompetenti.)
2. Aizvainojumā:
"Neklausies to belašu — viņš pat nezina, par ko runā."
(Nozīme: cilvēks, kas tiek uzskatīts par neizglītotu/muļķīgu.)
3. Aprakstot neizskatu:
"Uz ielas staigāja kāds belašs — drēbes netīras, mati sajukuši."
(Nozīme: nolaidīgs/aizmircis cilvēks.)
Svarīgi:
Vārds "belašs" nav oficiāls literārais termins, un to lieto galvenokārt neformālās sarunās, bieži ar aizskaramu pieskaņu. Izmantojot to, iesakām izvērtēt kontekstu un iespējamo negatīvo ietekmi uz citiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.