"Baznīcnieks" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas pilda garīgā kalpojuma pienākumus kristīgā baznīcā – piemēram, mācītājs, prāvests, draudzes darbinieks vai citi baznīcas dienesta amatnesi.
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā nozīmē:
"Vecais baznīcnieks katru svētdienu lasīja sprediķus draudzes locekļiem."
"Baznīcnieki rūpējās par baznīcas ēkas atjaunošanu."
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā, nereti ar negatīvu nokrāsu):
"Viņš tēlo no sevis baznīcnieku, bet pats nedara, ko sludina."
"Netici viņam – tas ir īsts baznīcnieks, runā tikai dievbijīgas lietas, bet domā citu."
(Šajā kontekstā tas var nozīmēt lieku vai neīstu dievbijību, vai arī cilvēku, kas uzskatāms par šaurprātīgi reliģiozu.)
Skaidrojums:
Vārds latviešu valodā var lietots gan neitrāli (apzīmējot baznīcas kalpu), gan ar ironisku/negatīvu pieskaņu, ja runā par cilvēku, kas pārspīlēti uzstāj uz reliģiskumu vai slēpj sliktu rīcību aiz dievbijīgas izturēšanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.