bailulis
"Bailulis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē bailīgu cilvēku — tas ir, kādu, kurš viegli baidās, ir bikls, nedrošs vai pārlieku piesardzīgs.
Tas ir darinājuma vārds no pamatvārda "bailes" (ar piedēkli "-ulis"), līdzīgi kā "gudrulis" (no "gudrs") vai "skraidulis" (no "skraidīt").
Piemēri lietošanai:
1. Tiešā nozīmē:
"Mūsu suns ir liels bailulis — viņš dreb jau no pērkona tāles."
(Sunim ir daudz bailu no negaisa.)
2. Jokojoties vai maigi zoboties:
"Neesi tāds bailulis! Šis kucēns ir pilnīgi nekaitīgs."
(Šeit vārds lietots maigi, lai pārliecinātu kādu pārvarēt bailes.)
3. Raksturojumā:
"Bērnībā viņš bija īsts bailulis, bet tagad drosmīgi ceļo pa pasauli."
(Par cilvēku, kurš agrāk bija ļoti bailīgs.)
Sinonīmi: biksis, bailīgais, gļēvulis (bet "gļēvulis" biežāk nosauc vājgribību, ne tikai bailes).
Pretstats: drosminieks, bezbailis.
Vārds "bailulis" nereti lietots ar maigu humoru vai laipnu pārmetumu, ne vienmēr aizvainojoši. Tas bieži atspoguļo rakstura iezīmi, nevis vispārēju pazemošanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.