ārtausts

"Ārtausts" nozīme:
Tas ir darbības vārda pagātnes divdabis, kas nozīmē "kas ir aiztikts, aizskarts" (gan fiziski, gan jūtīgi). Vārds izsaka kaut ko, kas ir skāries ar kādu priekšmetu, situāciju vai cilvēku, un bieži lietots, lai apzīmētu emocionālu vai morālu aizskartību.

Piemēri lietojumā:

1. Fizisks skāriens:
"Viņš bija ārtausts par auksto metālu, kad pieskārās pie ledusskapja."
(Nozīme: viņš ir aiztikies ar auksto virsmu.)

2. Emocionāla aizskartība:
"Viņa bija dziļi ārtausta par negodīgo piezīmi."
(Nozīme: viņa jūtas aizskarta, ievainota.)

3. Morāls/garīgs skāriens:
"Bērns bija ārtausts no vecāku rupjās attieksmes."
(Nozīme: bērns ir emocionāli ievainots.)

Skaidrojums:
Vārds cēlies no darbības vārda "ārtaukt" (aiztikt, aizskart). Lietošanā tas var būt gan īstenībā (fizisks kontakts), gan pārnestā nozīmē (emocionāla reakcija). Bieži sastopams literatūrā un sarunvalodā, lai aprakstītu jutīgas situācijas.

Įrašas
Paaiškinimas	"Ārtausts" nozīme: Tas ir darbības vārda pagātnes divdabis, kas nozīmē "kas ir aiztikts, aizskarts" (gan fiziski, gan jūtīgi). Vārds izsaka kaut ko, kas ir skāries ar kādu priekšmetu, situāciju vai cilvēku, un bieži lietots, lai apzīmētu emocionālu vai morālu aizskartību. Piemēri lietojumā: 1. Fizisks skāriens: "Viņš bija ārtausts par auksto metālu, kad pieskārās pie ledusskapja." (Nozīme: viņš ir aiztikies ar auksto virsmu.) 2. Emocionāla aizskartība: "Viņa bija dziļi ārtausta par negodīgo piezīmi." (Nozīme: viņa jūtas aizskarta, ievainota.) 3. Morāls/garīgs skāriens: "Bērns bija ārtausts no vecāku rupjās attieksmes." (Nozīme: bērns ir emocionāli ievainots.) Skaidrojums: Vārds cēlies no darbības vārda "ārtaukt" (aiztikt, aizskart). Lietošanā tas var būt gan īstenībā (fizisks kontakts), gan pārnestā nozīmē (emocionāla reakcija). Bieži sastopams literatūrā un sarunvalodā, lai aprakstītu jutīgas situācijas.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.