"Atmiedze" latviešu valodā ir dzejas veids, kas izsaka asu, ironisku vai sarkastisku domu, bieži vien ar morālu vai filozofisku pamatā. Tā ir īsa, koncentrēta un asa, līdzīga epigrammai, bet ar izteiktu dedzīgu vai dzīļu pieskaņu.
Pāris piemēri:
1. Klasisks piemērs (Jāņa Raina dzeja):
"Tumsa ir kā ozols —
stāv, kamēr zibens spēcīgs;
bet gaisma ir kā liesma —
dzīvīga, bet īsa."
(Šeit – asa pretstatījuma un morāla refleksija.)
2. Mūsdienu piemērs (stilizēts):
"Cilvēks skatās ekrānā —
pasaule plaša, bet prāts šaurs;
meklē gudrību tīklos,
bet aizmirst to, kas sirdī jaukt."
(Ironiska par mūsdienu ilūzijām.)
Īsumā: Atmiedze ir ass dzejolis ar morālu vai dzīļu ironiju, kas izsauc pārdomas. Tā ir Latviešu literatūrā saistīta ar autoriem kā Jānis Rainis, Aspazija u.c.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.