aristokrātisms
Aristokrātisms (no grieķu: aristos — "labākais" + kratos — "vara") ir sabiedriskā iekārta vai ideoloģija, kurā valsts vai sabiedrības vadība pieder ierobežotai, parasti pēc dzimšanas izšķirošai augstākajai šķirai — aristokrātijai. Tas ietver pārvaldes formu, kurā vara tiek nodota pēcnācējiem (piemēram, karalim, dižciltīgajiem), nevis vēlētiem pārstāvjiem.
Galvenās iezīmes:
- Vara tiek mantota (pēc dzimtas tiesībām).
- Uzskats, ka augstākā šķira ir "labākā" pēc izcelsmes, izglītības vai morāles.
- Bieži saistīts ar monarhiju vai feodālo sistēmu.
Piemēri:
1. Vēsturiski — Viduslaiku Eiropas feodālā sistēma, kurā karaļi, grāfi un baroni valdīja pēc dzimšanas tiesībām.
2. Mūsdienās — Lielbritānijas parlamenta Augšnama (House of Lords), kur daļa locekļu ir mantojuši titulus (līdz 1999. gadam — vairums). Savukārt Japānas imperators ir simboliska aristokrātijas atlieka.
3 Literatūrā — Dž. R. R. Tolkīna "Gredzenu pavēlnieks" valstis, piemēram, Gondora, kur valdnieku amatu manto Isildura cilts (Aragorns kā "īstais mantinieks").
Īsumā: Aristokrātisms ir vara, kas balstīta uz dzimtas piederību augstākajai šķirai, nevis vēlēšanām vai personiskajām sasniegumiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.