apsūdzēt

"Apsūdzēt" nozīme:
Formāli paziņot (parasti tiesā vai citā oficiālā iestādē), ka kāds ir pastrādājis noziegumu vai pārkāpumu, un pieprasīt viņa sodīšanu vai atbildības uzlikšanu.

Īsumā:
Piedēvēt kādam vainu un oficiāli to reģistrēt, lai sāktu tiesas procesu vai izmeklēšanu.

Piemēri:

1. Tiesas kontekstā:
"Policija nolēma apsūdzēt vīrieti zagšanā pēc atrastajiem pierādījumiem."
(Nozīme: oficiāli iesniegt apsūdzību tiesā.)

2. Darba vai disciplinārs konteksts:
"Darbinieku apsūdzēja darba nosacījumu pārkāpšanā, un tika sākta iekšējā izmeklēšana."
(Nozīme: formulēt apsūdzību darba vietā.)

3. Ikdienas lietojumā (pārnestā nozīmē):
"Viņš apsūdzēja mani melošanā, lai gan tā nebija patiesība."
(Nozīme: piedēvēt vainu bez oficiālas procedūras.)

Sinonīmi:
Piedēvēt vainu, vajāt (tiesiski), iesniegt apsūdzību, formulēt apsūdzību.

Įrašas
Paaiškinimas	"Apsūdzēt" nozīme: Formāli paziņot (parasti tiesā vai citā oficiālā iestādē), ka kāds ir pastrādājis noziegumu vai pārkāpumu, un pieprasīt viņa sodīšanu vai atbildības uzlikšanu. Īsumā: Piedēvēt kādam vainu un oficiāli to reģistrēt, lai sāktu tiesas procesu vai izmeklēšanu. Piemēri: 1. Tiesas kontekstā: "Policija nolēma apsūdzēt vīrieti zagšanā pēc atrastajiem pierādījumiem." (Nozīme: oficiāli iesniegt apsūdzību tiesā.) 2. Darba vai disciplinārs konteksts: "Darbinieku apsūdzēja darba nosacījumu pārkāpšanā, un tika sākta iekšējā izmeklēšana." (Nozīme: formulēt apsūdzību darba vietā.) 3. Ikdienas lietojumā (pārnestā nozīmē): "Viņš apsūdzēja mani melošanā, lai gan tā nebija patiesība." (Nozīme: piedēvēt vainu bez oficiālas procedūras.) Sinonīmi: Piedēvēt vainu, vajāt (tiesiski), iesniegt apsūdzību, formulēt apsūdzību.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.