"Apsārtums" nozīme:
Tas ir kauns, apkaunojums, negodīgums vai morāls pārkāpums, kas rada kaunu vai necieņu. Bieži lietots, lai apzīmētu rīcību, kas ir pretēja godīgumam, pienākumam vai sabiedrības normām.
Piemēri:
1. Konkrēta rīcība:
"Viņa nodevība bija liels apsārtums visai ģimenei."
2. Abstraktā nozīmē (kā parādība):
"Korupcija ir apsārtums valsts pārvaldei."
3. Morāls novērtējums:
"Aptaujas viltošana ir apsārtums zinātniskai kopienai."
Sinonīmi: kauns, negods, blēdība, netikums.
Antonīmi: gods, cieņa, godīgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.