apoloģēte
Apoloģēte (no grieķu: ἀπολογία — "aizstāvēšana, attaisnojums") ir cilvēks, kas aizstāv, attaisno vai slavē kādu ideju, ticību, doktrīnu vai personību, bieži vien publiciski un dedzīgi.
Termins visbiežāk tiek lietots reliģiskā kontekstā, piemēram, kristīgās ticības aizstāvji, bet var attiekties arī uz citām idejām vai kustībām.
Piemēri lietojumam:
1. Reliģisks konteksts:
Svētais Augustīns tiek uzskatīts par ievērojamu apoloģēti, kas aizstāvēja kristietību pret pagānu kritiku.
2. Filozofisks/ideoloģisks konteksts:
Viņš ir dedzīgs apoloģēte zaļās enerģijas attīstībai, pastāvīgi argumentējot par tās priekšrocībām.
3. Vēsturisks piemērs:
Senajā Romā daudzi kristiešu apoloģēti cieta par savas ticības aizstāvību.
Saistītie termini:
- Apoloģija — runa vai raksts aizstāvībai.
- Apoloģētika — sistēmatiska ticību vai uzskatu aizstāvība.
Vārds nereti nes pozitīvu nokrāsu, uzsverot pārliecību un gatavību aizstāvēt savus uzskatus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.