apgaitnieks
"apgaitnieks" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš apiet (apstaigā) kādu vietu, objektu vai personu, bieži vien ar negatīvu nolūku — piemēram, izlūkošanai, izspiegošanai, vajāšanai vai apkaršanai. Tas var būt gan faktisks "apstaigātājs" (piemēram, slepenpolicists), gan arī pārnestā nozīmē — cilvēks, kurš nepārtraukti kādu apspiež vai vajā (morāli vai fiziski).
Piemēri lietojumam:
1. Fiziskā nozīmē (izlūkošana/vajāšana):
"Policija aizturēja vīrieti, kas bija aizdomīgs apgaitnieks pie bankas ieejas."
"Spiegs darbojās kā apgaitnieks, regulāri apstaigājot militāro objektu."
2. Morālā/pārnestā nozīmē (vajāšana, apspiešana):
"Vecākās skolēnas bija viņas pastāvīgie apgaitnieki, izsmējot viņas drēbes."
"Darba vietā viņš jutās kā apgaitnieku upuris, jo vadītājs viņu nepārtraukti kritizēja."
Sinonīmi: vajātājs, vajājējs, piekautājs, vajājošs cilvēks.
Antonīmi: aizstāvis, glābējs, atbalstītājs.
Vārds "apgaitnieks" mūsdienās lietots reti, biežāk literatūrā vai oficiālā stilā. Ikdienā latvieši parasti lieto vienkāršākus apzīmējumus, piemēram, "vajātājs" vai "vajājējs".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.