akvatinta
Akvatinta (no itāļu: acqua tinta — "krāsota ūdens") ir grafiskā mākslas tehnika, kas pieder pie dziļspiedes metožķ. Tā ļauj iegūt toņainus, gaišumainus efektus, līdzīgus akvarelim vai tintes skalošanai.
Īss apraksts:
Metodes pamatā ir skābes izmantošana, lai izkodinātu metāla plāksnes virsmu, bet atšķirībā no citām tehnikām, akvatintā izmanto speciālu sveķu pulveri (parasti kolofoniju), kas uzklāts uz plāksnes. Sveķi karsē, tie sakost un veido nelielus izturīgus punktiņus. Skābe izkoda tikai vietas starp šiem punktiņiem, radot raupju, porainu virsmu, kas uz papīra dod vienmērīgus pelēktoņus.
Galvenās iezīmes:
- Ļauj iegūt toņu gradācijas (no gaišiem līdz tumšiem toņiem).
- Bieži kombinēta ar citām tehnikām (piemēram, ar gravīru vai ofortu kontūrām).
- Populāra ilustrācijās, ekslibrisos un mākslas grafikā.
Piemēri mākslā:
1. Francisko Goya (1746–1828) — viens no akvatintas pionieriem. Viņa grafiskā sērija "Kaprīči" (Los Caprichos) un "Kara postījumi" izmanto akvatintu, lai radītu dramatisku gaismas un ēnu spēli.
2. Pablo Pikaso — 20. gadsimtā aktīvi izmantoja akvatintu, piemēram, sērijā "Vollāra" (1930) vai ilustrācijās grāmatai "Buffon’s Natural History".
3. Mūsdienu mākslinieki — akvatinta joprojām tiek izmantota mākslas skolās un eksperimentālajā grafikā, piemēram, darbos ar abstraktiem tekstūras efektiem.
Tehniskā piezīme:
Akvatinta bieži tiek saukta arī par rezināto ofortu, jo tā papildina tradicionālās oforta (skābes gravēšanas) iespējas ar toņu plašo diapazonu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.