aizvilkties
aizvilkties -velkos, -velcies, -velkas, pag. -vilkos.- Lēni, arī ar pūlēm, aiziet; lēni ejot, nokļūt (kur, līdz kurienei, aiz kā). sar. Piedzērušais aizvilkās pa ceļu. Aizvelkas kā gliemezis. Slimais aizvilkās līdz logam.
- Lēni, slīdoši aizvirzīties (kur, līdz kurienei, aiz kā).
3. pers. Čūska aizvilkās aiz celma. - Sašaurināties, savilkties (ciet).
3. pers. Cilpa aizvelkas. Mezgls aizvilcies tik cieši, ka nevar attaisīt. - Pamazām pārklāties.
3. pers. Debesis aizvelkas ar mākoņiem. Ezera mala jau aizvilkusies ar ledu. Kamanu sliedes putenī aizvelkas ar sniegu. - Lēni paiet (par laiku).
3. pers. Dienas aizvelkas gausi. |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'aizvilkties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.