aiztecēt
aiztecēt 3. pers. -tek, pag. -tecēja, nepārej.- Tekot attālināties; tekot aizvirzīties (kur, līdz kurienei, aiz kā); aizplūst. Ūdens aiztek pa grāvi. No bojātās tvertnes viss ūdens aiztecējis. Upe aiztek uz jūru. Lietus lāses aiztecēja aiz apkakles.
- Paiet (par laiku). pārn. Nemanot aiztecēja gadi.
aiztecēt -teku, teci, -tek, pag. -tecēju, nepārej.- Raiti, viegli aiziet, aizskriet. Aizteci, dēls, uz klēti! Vistas aiztecēja uz kūti.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'aiztecet' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.