"Aizbraucējs" nozīme:
Persona, kas aizbrauc (pārvācas, atstāj kādu vietu), bieži vien uz ilgu laiku vai uz neatgriešanos. Šis vārds uzsver aizbraukšanas faktu, nevis mērķi.
Piemēri:
1. Dzimtenes kontekstā:
"Pēc kara daudzi aizbraucēji devās uz ārzemēm meklēt labāku dzīvi."
(Cilvēki, kas pameta savu valsti.)
2. Ikdienas lietojumā:
"Stacijā viņš satika aizbraucējus, kas gaidīja vilcienu uz Rīgu."
(Cilvēki, kas gatavojas aizbraukt no konkrētas vietas.)
3. Metaforiski:
"Viņš bija dvēseles aizbraucējs – vienmēr domāja tikai par bēgšanu."
(Persona, kas psiholoģiski "aizbēg" no realitātes.)
Sinonīmi:
Atbraucējs (ja runa par ierašanos),
Ceļotājs (ne vienmēr piemērots, jo "aizbraucējs" biežāk saistīts ar pastāvīgu pārvākšanos).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.