agnosticisms
Agnosticisms (daudzskaitlis no agnosticism) ir filozofisks vai reliģisks uzskats, ka cilvēka prāts nevar zināt, vai Dievs vai dievības pastāv, vai arī ka šādu zināšanu iegūšana ir principiāli neiespējama. Atšķirībā no ateisma, kas noliedz dieva eksistenci, agnosticisms uzsver neziņu vai neiespējamību to pierādīt.
Galvenās nozīmes:
1. Vispārējā agnosticisms – uzskats, ka dažas patiesības (īpaši dievišķās) ir nezināmas vai neizpētāmas.
2. Reliģiskais agnosticisms – attiecas tieši uz dieva jautājumu, neizslēdzot iespēju, bet neapstiprinot to.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Es neesmu ne ateists, ne ticīgs – esmu agnosticisms. Manuprāt, nav pietiekamu pierādījumu, lai apstiprinātu vai noliegtu dieva esamību."
2. Filozofiskā diskusijā:
"Daudzi zinātnieki piekopj agnosticismu attiecībā uz dzīvības izcelsmi Visumā, uzsverot, ka pašreizējās zināšanas nepietiek."
Etimoloģija:
No grieķu vārdiem a- (bez) + gnōsis (zināšanas), t.i., "nezināšana". Terminu ieviesa biologs T.H. Hakslejs 19. gadsimtā.
Saistītie termini:
- Ateisms – pārliecība, ka dievi nepastāv.
- Teisms – ticība dieva esamībai.
- Agnostiskais teisms/ateisms – kombinācijas, piemēram, ticība bez apgalvojumiem par zināšanām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.