aglutinācija
Aglutinācija ir vārdu veidošanas process, kurā vārdam tiek pievienotas skaidras, nemainīgas afiksālas daļas (piemēram, piedēkļi, priedēkļi), laiz izteiktu gramatiskas kategorijas vai nozīmes nianses. Katrs afikss parasti nes vienu konkrētu nozīmi, un tie bieži vien saglabā savu formu, neatkarīgi no pamatvārda.
Galvenās iezīmes:
- Afiksi ir "pielīmēti" pamatvārdam.
- Katram afiksam ir viena specifiska funkcija.
- Bieži sastopama aglutinatīvajās valodās (piemēram, turku, ungāru, somu, japāņu, svahili).
Piemēri:
1. Turku valodā:
- ev (māja) → evler (mājas) → evlerim (manās mājās)
- -ler: daudzskaitļa piedēklis
- -im: piederības piedēklis (1. persona vienskaitlī)
2. Ungāru valodā:
- ház (māja) → házam (mana māja) → házamban (manā mājā)
- -am: piederības piedēklis (mana)
- -ban: locījuma piedēklis (iekšā, vietnieka nozīme)
3. Somu valodā:
- talo (māja) → talossa (mājā) → talossani (arī manā mājā)
- -ssa: inesīva (vietnieka) piedēklis
- -ni: piedēklis, kas pievieno papildu nozīmi ("arī")
4. Japāņu valodā:
- taberu (ēst) → tabemasu (ēd [pieklājīgi]) → tabemasen deshita (neēdām/nēsāja)
- -masu: pieklājības forma
- -masen: noliegums
- deshita: pagātne
Aglutinācijas atšķirība no fleksijas:
- Fleksijā (piemēram, latviešu, angļu valodā) afiksi var vienlaikus izteikt vairākas kategorijas (piemēram, locījums, skaits, dzimte), bet aglutinācijā katrs afikss atbild par vienu kategoriju.
Aglutinācija ļauj veidot garus, detalizētus vārdus ar skaidru struktūru, kas ir raksturīga daudzām valodām pasaulē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.