"Afikss" ir valodniecības termins, kas apzīmē piedēkli, priedēkli vai iekšēju galotni, kas tiek pievienots vārda saknei vai pamatformai, laiz mainītu tā nozīmi vai gramatisko funkciju. Tas ir viens no morfēmu veidiem.
Galvenie afiksu veidi latviešu valodā:
1. Priedēklis – afikss vārda sākumā (piemēram: aiz-iet, ne-laime).
2. Piedēklis – afikss vārda beigās (piemēram: skriet-ājs, māj-a).
3. Iekšējā galotne – izmaiņas vārda vidū (retāk latviešu valodā, piemēram: tecēt → tiec).
Piemēri latviešu valodā:
- Priedēklis: pār-rakstīt, ie-būvēt, at-vērt.
- Piedēklis: skaist-ība, lasīt-ājs, mācīt-ājs.
- Saliktais piemērs: iz-lasīt-āj-a (šeit ir gan priedēklis "iz-", gan piedēklis "-āj-", gan galotne "-a").
Afiksi ir būtiski vārdu darināšanā un locīšanā, palīdzot veidot jaunus vārdus vai mainīt to gramatisko nozīmi (piemēram, no darbības vārda uz lietvārdu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.