"Žļankstēt" ir skaņas darbības vārds (onomatopēja), kas apzīmē klusu, mitru, šļakatainu vai sprauslošu skaņu, kas parasti rodas, kāpjot pa dubļiem, mitru zāli, sniegu vai lietū, kā arī izspiežot šķidrumu no kaut kā mitra (piemēram, no drēbēm).
Piemēri:
1. Dabas aprakstā:
"Viņš gāja pa mitro purvu, un zem kājām žļankstēja dubļi."
2. Ikdienas situācijā:
"Pēc lietus žļankstēja slapjās drēbes, izspiežot no tām ūdeni."
3. Attēlojot atmosfēru:
"Mežā klusi žļankstēja sniegs zem soļiem."
Sinonīmi: šļakstēt, čurkstēt, sprauslot.
Lietojums: Bieži lietots dzejā un aprakstošā literatūrā, lai radītu dzirdamu tēlu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.