žīdiete
Termins "žīdiete" latviešu valodā ir novecojis un bieži vien tiek uzskatīts par nepiemērotu vai aizvainojošu. Mūsdienās ieteicams lietot "ebreju sieviete" vai "jūda sieviete", ja runa ir par reliģisko piederību.
Vēsturiskā nozīme:
Vārds "žīds" (un atvasinājums "žīdiete") latviešu valodā ilgu laiku apzīmēja ebreju tautības personu, taču 20. gadsimta otrajā pusē tas daudzviet Eiropā ieguva negatīvu nokrāsu, saistībā ar antisemītismu un nacistisko propagandu. Latvijā šis vārds oficiālajos dokumentos un pieklājīgā komunikācijā vairs netiek lietots.
Piemēri vēsturiskos kontekstos (ar piezīmi par mūsdienu lietojumu):
1. 19. gadsimta literatūrā var sastapt aprakstus par "žīdieti" kā tirgotāju Rīgas ebreju kvartālā. (Mūsdienās: "ebreju sieviete tirgotāja")
2. Arhīvu materiālos dažkārt minētas "žīdiešu skolas". (Mūsdienās: "ebreju skolas")
Mūsdienu ieteicamais lietojums:
- "Viņa ir ebreju izcelsmes sieviete."
- "Kopienā aktīvi piedalās vairākas jūda ticības sievietes."
Svarīgi uzsvērt, ka valodas lietojums ir saistīts ar cieņu pret kultūru un vēsturi. Jaunākajos latviešu valodas avotos (piemēram, presē, oficiālos paziņojumos) konsekventi tiek lietots "ebrejs/ebrejiete".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.