žibulītis
"Žibulītis" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošs) vārds no "spuldze" vai "gaismeklis", kas apzīmē mazu gaismas avotu — bieži vien tieši elektrisko spuldzi (īpaši kvēlspuldzi) vai nelielu lampiņu.
Nozīmes nianses:
1. Burtiski — maza spuldze (piemēram, galda lampā, lukturī).
2. Pārnestā nozīmē — simbolizē gaismu, cerību, iedvesmu vai kaut ko, kas atgādina spuldzi formā vai funkcijā.
3. sarunvalodā — bieži lietots ar maiguma/laipnības nokrāsu.
Lietojuma piemēri:
1. Burtiskā nozīmē:
"Naktsskapītī mirgo sīks žibulītis."
"Vectēvs pieslēdza žibulīti savā darba galda lampā."
2. Pārnestā nozīmē (metaforiski):
"Bērna smaids bija kā žibulītis tumšā dienā." (cerības simbols)
"Viņas ideja iedzisībā bija žibulītis visai projektam." (iedvesmas avots)
3. Dzejā/dziesmās:
Ievērojamais piemērs ir Imanta Kalniņa dziesma "Pūt, vējiņi", kurā ir rindiņa:
"Deg mazi žibulīši manā logā,
Tur mazi putniņi apsēdušies."
Šeit "žibulīši" simbolizē siltumu, mājīgumu vai dvēseles gaismu.
Skaidrojums:
Vārds radies no pamatvārda "žibuls" (spuldze), pievienojot mazinošo -ītis. Lietošanā tas nereti iegūst maigu, patētisku pieskaņu, tāpēc tas bieži sastopams dzejā, bērnu literatūrā vai mīlestības aplūkos. Ikdienas sarunās tas var apzīmēt gan reālu spuldzīti, gan kaut ko, kas "iedegas" prātā vai sirdī.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.