zemesceļš
"Zemesceļš" nozīme:
Tas ir ceļš, kas izveidots pa zemi (ne asfaltēts vai bruģēts), parasti lauku apvidū, mežā vai lauksaimniecības zemē. Bieži vien tas ir grants, smilšu vai vienkārši nobrazts zemes virsmas posms, kas paredzēts transporta vai gājēju pārvietošanai.
Piemēri lietojumā:
1. Lauku apvidū:
"Līdz mājām ved tikai šaurs zemesceļš, kas pavasarī bieži kļūst dubļains."
2. Meža ceļš:
"Mežsargs devās pa veco zemesceļu, kas vijās ciemata priedēm."
3. Vēsturiskā nozīmē:
"Viduslaikos šis zemesceļš bija svarīga tirdzniecības maršruta daļa."
Sinonīmi: grants ceļš, lauku ceļš, neizklāts ceļš, meža ceļš.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.