zemaudze
"Zemaudze" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš mēdz zemu audzēt (zemslienot, pazemot) sevi vai citus — tas ir, pazemot, noniecinot, pazemīgi uzvedoties vai pazemojoši izsakoties.
Īsumā: zemslienis, pazemotājs.
Piemēri:
1. Kontekstā par pazemošanu:
"Viņš bija īsts zemaudze — vienmēr centās pazemot kolēģus, lai pats izskatītos labāk."
2. Par pazemīgu uzvedību (bieži mākslotu):
"Lai iegūtu žūrijas simpātijas, viņa izturēšanās bija pārspīlēti pazemīga — tīra zemaudze."
3. Literatūras piemērs (no klasiskajiem darbiem):
"Tāds zemaudzīgs pakalpis vienmēr locījās un lūpās, bet aiz muguras nodomāja ļaunumu."
Piezīme: Vārds "zemaudze" mūsdienu sarunvalodā lietots reti, biežāk sastopams literatūrā vai folklora. Tam tuvi sinonīmi ir "pakalpis", "līdzeklis", "zemslienis".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.