zemādas
"Zemādas" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē zemādas dziesmas — senas latviešu tautas dziesmas, kas tradicionāli dziedātas ziemas saulgriežos (zemādes), īpaši Ziemassvētkos un Jaungada laikā. Tās ir saistītas ar saules atdzimšanas un jaunās gaismas sagaidīšanu.
Galvenās iezīmes:
- Dziedātas korī, bieži ar atkārtojošām frāzēm.
- Liriskās vai arī ar mitoloģiskiem motīviem (piem., saules meita, dievi).
- Tradicionāli pavadītas ar rotaļām un masku valkāšanu.
Piemēri zemādu tekstiem:
1. "Ķek, ķek, ķekātāji"
(Ierasts atskaņas sākums, kas imitē putnu skaņas — simbolizē dabu un atdzimšanu.)
2. "Saulīte metās gailīša kumeliņā"
(Mītisks saules tēls, kas brauc ar gaili — saistīts ar gaismas atgriešanos.)
3. "Zemādiņa, zemādiņa, kas tev jauna gadiņa?"
(Tipisks sveiciens, kas vaicā par jauno gadu.)
Mūsdienās:
Zemādas dzied Latviešu etnogrāfiskie ansambļi (piem., "Skandinieki"), un tās ir iekļautas Latvju dainās kā kultūras mantojuma daļa. Ziemassvētku laikā dažos Latvijas reģionos saglabājusies tradīcija zemādas dziedāt kā apdzīšanas dziesmas, apceļojot mājas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.