zediņš
"Zediņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs, mīļš zēns vai puika.
Tas ir samazinājuma forma no vārda "zēns", un to lieto, lai izteiktu maigu, mīļu attieksmi vai norādītu uz bērna mazumu.
Piemēri:
1. "Skaties, kāds jautrs zediņš spēlējas smiltīs!"
(norāda uz mazu zēnu, uzsverot viņa nevainīgumu/jautrību)
2. "Mūsu zediņš jau iemācījās skaitīt līdz desmit."
(lietots mīļi, runājot par savu bērnu)
3. "Vecmāmiņa apskāva mazo zediņu un iedeva konfekti."
(izsaka maigu, aizsargājošu attieksmi)
Piezīme:
Vārds bieži sastopams folklorā, dziesmās vai ikdienas sarunās, lai radītu siltumu un tuvību. Lietošana var būt arī humora nokrāsojuma (piemēram, par pieaugušu vīrieti, ko dēvē par "zediņu" mīļinājumā vai jokojoties).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.