zādzība
"Zādzība" nozīme:
Tā ir nozieguma darbība, kad kāds nelikumīgi atņem cita personas mantu bez tās piekrišanas, bieži vien slepus vai ar varu. Zādzība ietver gan mazākas vērtības priekšmetu nozāģēšanu (piemēram, veikalā), gan smagākus nodarījumus, piemēram, ielapu apzagšanu.
Piemēri:
1. Vienkāršs piemērs:
"Veikalā notvēra sievieti, kas mēģināja zādzībā ievilkt sev kabatā kosmētiku."
2. Smagāks gadījums:
"Policija apcietināja vīrieti par zādzību – viņš naktī bija ielauzies mājā un nozadzis dārglietas."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Šis mācību gads bija īsta zādzība – tik daudz stundu pavadītu pie grāmatām!"
(šeit "zādzība" lietots humoristiski, lai apzīmētu "laika atņemšanu" vai pārpūli).
Saistītie termini:
- Zaglis – persona, kas veic zādzību.
- Nozagt – darbības vārds (piemēram: "viņš nozaga velosipēdu").
- Ielaušanās – bieži pavada zādzību, ja tā notiek mājā vai telpās.
Ja vēlaties precīzāku juridisko definīciju vai vārda lietojumu konkrētos kontekstos, varu sniegt papildinformāciju!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.