zābaksaites
"Zābaksaites" ir latviešu tautasdziesmās un folklorā sastopams vārds, kas apzīmē meiteni, kas nēsā zābakus (parasti adītus zeķu tipa apavus), bieži vien lauku vidē vai aukstākos apstākļos. Tas ir simbolisks vai apzīmējošs vārds, kas raksturo personu pēc tās apģērba vai amata.
Īsumā:
Zābaksaites = zābaku nēsātāja (parasti jauna sieviete).
Piemēri lietojumā:
1. Tautasdziesmās:
"Es izaugu kā zālīte,
Kā zābaksaites kājīte."
(No latviešu tautasdziesmas — šeit "zābaksaites" simbolizē vientuļu meiteni, kas staigā pa mežiem/laukiem.)
2. Aprakstos folklorā:
Var teikt: "Tā bija tipiska zābaksaites — vienkārši ģērbta, ar adītiem zābakiem, kas strādāja sētā."
(Attēlo lauku meiteni tradicionālā apģērbā.)
Vēsturiskais konteksts:
Latviešu tradicionālajā apģērbā "zābaki" bija adīti vilnas zeķu-apavi, ko valkāja gan vīrieši, gan sievietes. "Zābaksaites" varētu būt saistīts arī ar amatu (piemēram, zābaku adītāja vai pārdevēja), bet folklorā tas biežāk ir tikai sieviešu apzīmējums pēc raksturīgā apava.
Vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt dzejā vai folklora kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.