visuriene
"Visuriene" ir latviešu valodas lietvārds, kas nozīmē viss, kas ir apkārt; vide, apkārtne, vide, pasaule (it īpaši dabas kontekstā). Tas bieži tiek lietots dzejā vai literatūrā, lai izteiktu plašumu, visaptverošu telpu vai dabas vidi.
Īsi sakot:
Tas apzīmē visu apkārtējo pasauli/vidi.
Piemēri:
1. Dzejā:
"Es klausos visurienes balsīs,
koku šalkoņā un putnu dziesmās."
(Šeit "visuriene" nozīmē visu apkārtējo dabas vidi, kas pārņem ar skaņām.)
2. Aprakstā:
"Rīta rasā visuriene šķita mirdzoša un jauna."
(Tiek aprakstīta visa apkārtējā daba/vide rīta brīdī.)
3. Mūsdienu lietojumā (retāk):
"Viņš jutās saskaņā ar visurieni – meža klusumā un debesu plašumā."
(Norāda uz harmoniju ar apkārtējo pasauli.)
Piezīme:
Vārds "visuriene" ir saliktenis no "visur" + "iene" (piederības/formēšanas sufikss), tāpēc tas burtiski varētu tikt saprasts kā "viss, kas ir visur apkārt". Tas ir literārāks, izteiksmīgāks sinonīms vārdiem "vide", "apkārtne" vai "pasaule".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.