visatļautība
"Visatļautība" nozīme:
Tas ir negatīvs termins, kas apzīmē pārmērīgu brīvību, bezatbildību, rīcību bez ierobežojumiem vai morāles normām, bieži vien ar sekām sabiedrībai vai citiem cilvēkiem. Līdzīgs jēdzieniem "nevaldība", "neierobežota brīvība", "patvaldība".
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski/politikā:
Pēc revolūcijas valstī valdīja visatļautība – varas nesamierināmie pārstāvji izrādīja vardarbību bez sodiem.
(Konteksts: anarchija, likuma neievērošana)
2. Sociāli/uzvedībā:
Dažu jauniešu visatļautība ballītēs noveda pie sabiedrisku objektu bojājumiem.
(Konteksts: nekontrolēta uzvedība, ignorējot noteikumus)
3. Mākslā/filosofijā:
Daži kritiķi mūsdienu mākslu uztver kā visatļautību, kurā pazūd jebkādas estētiskās normas.
(Konteksts: radošās brīvības pārspīlējums)
Sinonīmi: nevaldība, patvaldība, nekontrolētība, savvaļa.
Pretējais jēdziens: disciplīna, kārtība, regulētība, atbildība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.