virsloceklis
"Virsloceklis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē augšējo roku daļu starp plecu un elkoņu locītavām — tas ir, augšdelmu (anatomisks termins).
Īsumā:
Virsloceklis = augšdelms (anat. humerus — kauls, bet kopumā apzīmē arī šo ķermeņa daļu).
Piemēri lietojumā:
1. Sportā:
"Pēc smagā treniņa viņam sāpēja virsloceklis."
"Svarcelšana stiprina virslocekļa muskuļus."
2. Anatomijā/medicinā:
"Lauzums ir virslocekļa kaula augšdaļā."
"Virsloceklis savienojas ar lāpstiņu pleca locītavā."
3. Ikdienas sarunās:
"Viņa uzvilka garo kleitu, kas atklāja virslocekļus."
"Saulē viņa virslocekļi bija nedaudz iesārtuši."
Piezīme: Dažreiz termins "virsloceklis" var tikt lietots arī par augšstilbu (starp gurnu un ceļgalu), bet šāda nozīme ir retāk sastopama; parasti tas tomēr attiecas uz roku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.