"Virskundzība" nozīmē pārākuma sajūtu, augstprātību, iedomību — kad kāds uzskata sevi par labāku, gudrāku vai svarīgāku par citiem, un to arī izrāda.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņš ar tādu virskundzību izstāstīja par saviem panākumiem, ka visi apkārtējie justos neērti."
2. Raksturojumā:
"Pēc pirmā veiksmīgā projekta viņā parādījās virskundzība — sāka ignorēt kolēģu ieteikumus."
3. Padomā:
"Virskundzība bieži noved pie vientulības, jo cilvēki izvairās no pārāk iedomīgiem cilvēkiem."
Sinonīmi: iedomība, augstprātība, uzpūtība, pašapziņas pārspīlējums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.