"Viņlaiki" ir saliktenis latviešu valodas vārds, kas apzīmē pagātnes laiku, senāku periodu, īpaši tādu, ko uzskata par labāku vai vēlamāku par tagadni. Būtībā tas attiecas uz "tiem laikiem" (no "viņi" + "laiki"), bieži ar noskņu vai idealizētu nokrāsu.
Īsa nozīme:
Pagātnes laiks, kas tiek atcerots ar siltumu vai ilgu pēc tā.
Piemēri lietojumā:
1. Nostalģiska atsauce:
"Viņlaikos cilvēki vairāk runāja viens ar otru, nevis skatījās telefonos."
(Šeit uzsvars uz pagātnes vērtībām, kas šķiet zaudētas.)
2. Salīdzinājums ar tagadni:
"Viņlaikos bija skaidrāk, kas ir labi un kas ir slikti."
(Rāda idealizētu pagātnes tikumisko skaidrību.)
3. Vēsturisks konteksts:
"Viņlaikos, kad Rīga bija Hanzas pilsēta, tirdzniecība uzplauka."
(Norāda uz konkrētu vēsturisku periodu.)
Svarīgi:
Vārds nereti nesaņ negatīvu vai pozitīvu vērtējumu – tas ir atkarīgs no konteksta. Bieži lietots diskusijās par morāli, tradīcijām vai sociālajām pārmaiņām, lai kontrastētu pagātni ar mūsdienām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.