vilkties


vilkties velkos, velcies, velkas, pag. vilkos.
  1. Stiepties, pārvietoties pa kādu virsmu kam līdzi, pakaļ; pārvietoties, virzīties citam aiz cita.
    3. pers. Kleitas mala vilkās pa grīdu. Groži vilkās pa zemi.
  2. Rauties, raukties. Vilkties krunkās. Vilkties čokurā.
  3. Lēni, arī ar pūlēm kustēties, pārvietoties. sar. Viņš tikko velkas. Velkas kā gliemezis. Pa ceļu velkas gara vezumu rinda.
  4. Ilgt, turpināties (par ko vienmuļu, nogurdinošu); lēni paiet (par laiku).
    3. pers.; sar. Izmeklēšana velkas jau vairākus mēnešus. Sēde vilkās trīs stundas. Dienas vilkās gausi.
Frazeoloģismi:
  • Vilkties astē -- ļoti atpalikt, būt pēdējam vai vienam no pēdējiem (piem., darbā).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'vilkties' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2019 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi